Paskatos apkārt un sakožu zobus.
Nekā! – ne domu, ne jūtu.
Laiks izgrauž robu,
Lūgšanas tukšumā sūtu.
Vārdi – māksloti, smagi,
Apstājas centīgā mutē,
Trīs gudrie – austrumu magi,
Zvaigzni pie debesīm stutē.
Viss sabrucis, palicis vaids,
Asaras, sūdzības, gaudas,
Līdzi nāk dusmas un naids,
Nespēju izjust baudas.
Četrdesmit vientuļas dienas
Pārvērš dvēseli tuksnesī,
Vēl turos pie cerības vienas -
Četrdesmit pirmā brīvību atnesīs.
(Džanete)