(Pēc Rīgas-Bolderājas dzelzceļa pasūtījuma Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcā 1875. gadā
izgatavotais segtais vagons.)

Daudz veiksmīgāk savu darbību Rīgā organizēja 1869. gadā ierīkotā beļģu izcelsmes vācu uzņēmēju van der Zypen und Charlier ražotne. 1874. gadā tas kļuva par patstāvīgu akciju sabiedrību ar nosaukumu Русско-Балтийский Вагонный Завод в Риге (Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca Rīgā). Uzņēmums attīstījās tik strauji,ka ja 1869. gadā ražotnes trijās darbnīcās strādāja tikai 200 darbinieku, tad 1897. gadā darbinieku skaits pārsniedza 4 tūkstošus, bet 19 hektārus plašajā teritorijā bija izvietotas 43 dažādas nozīmes darbnīcu ēkas. Piezīmēsim, ka rūpnīca aizņēma teritoriju, kuru ieskāva Rīgas-Mīlgrāvja dzelzceļš, Valmieras, Bruņinieku un Vagonu ielas. Savukārt, rūpnīcas pievedceļi pieslēdzās gan Rīgas pasažieru, gan Zemitānu stacijām.