(Ml sērijas lokomotīves un Vācijas Valsts dzelzceļu 38. sērijas platsliežu lokomotīve Ventspils depo Otrā pasaules kara gados)


Runājot par tvaika lokomotīvju jaudu kopumā jāatzīmē, ka to tehniskajos parametros parasti tiek norādīts lokomotīves vilkšanas spēks cilindros, kurš atkarīgs no tvaika katla un tvaika mašīnas parametriem. “Brigāžu” lokomotīvēm tas tiešām nav izcils – tikai 1930 kg, pretstatā platsliežu lokomotīvēm, kurām šis parametrs svārstās 4000 līdz 10000 kg robežās. Taču šī vilktspēja nodrošināja pat 125 t smagu kravas vilcienu (16 piekrauti vagoni) vešanu pa līdzenu profilu un līdz 75 t vilcienu pārvadāšanu sarežģīta profila dzelzceļu līnijās. Atsevišķos avotos šīs lokomotīves jauda tiek pielīdzināta 65 zirgspēkiem, kas uz mūsdienu spēkratu fona šķiet pavisam maz.

1923. gadā Latvijas Valsts dzelzceļu 600 mm šaursliežu dzelzceļu lokomotīvju parks tika ievērojami papildināts, iegādājoties vēl 25 “Brigāžu” tipa lokomotīves. Tajā pašā gadā tika nopirkta vēl viena nedaudz jaudīgāka industriālo dzelzceļu četrasu lokomotīve (Ml-666). Viena, nedaudz atšķirīga industriālo dzelzceļu lokomotīve (Ml-621) inventārā jau bija nonākusi iepriekš. Ziņas par tās nokļūšanu Latvijas dzelzceļu inventārā ir pretrunīgas. Abas lielākas vilktspējas lokomotīves gan neguva plašu atsaucību ekspluatācijas ziņā, jo problēmas sagādāja kā to apkalpošana, piemēram, rezerves daļu nodrošinājums, tā speciāla garuma vilcienu formēšana, tamdēļ 1939. gadā tās no inventāra tika izslēgtas.