(Tvaika lokomotīve Ml-610 Viesītes apkārtnē ap 1960. gadu)


Konstrukcijas ziņā Ml sērijas lokomotīves bija ārkārtīgi vienkāršas, īpaši pēc tam, kad tika likvidēts sarežģītais Klīna-Lindnera grozāmo riteņpāru mezgls. Ar tā palīdzību pirmais un ceturtais riteņpāris bija padarīti kustīgi attiecībā pret ass centru, un lokomotīve bija spējīga iekļauties pat 20 m rādiusa līknēs! Tomēr konstrukcijas sarežģītība un nedrošums radīja draudus kustības drošībai, kā arī ierobežoja lokomotīves konstruktīvo ātrumu, tādēļ ap 1930. gadu šie mezgli visām Ml sērijas lokomotīvēm tika aizstāti ar parastām asīm. Līdz 1940. gadam Ml sērijas lokomotīvēm uzlaboja eļļošanas sistēmu (hidrostatiskos smērtraukus aizstājot ar pilnīgākām eļļošanas ierīcēm – de Limona sistēmas smēraparātiem) un, labākai duļķu atdalīšanai, uzstādīja Frīdmana sistēmas katla ūdens izpūšanas ventiļus.