F&F grāmatas

Official page
Share

Questions and answers

Par mūziku. Klausāties fōnā, vai rakstāt (vai arī rakstiet? 0_o ) pilnīgā klusumuā?
Atkarībā no darba, taču pārsvarā nespēju klusumā parakstīt un fonā klausos attiecīgā darba noskaņai vai tematikai atbilstošu mūziku. Visbiežāk pat sastādu dziesmu/grupu sarakstu, kuras tad visbiežāk klausos darba rakstīšanas laikā.
Rakstot "Digitālo Neaizmirstulīšu Lauku" pārsvarā klausījos Muse, Green Day, Nine Inch Nails, Shinee, Trading Yesterday un Yiruma.
Ikdienā pārsvarā klausos dažādu stilu/izpildītāju miksli.

Ellena

Mūzikas izvēle atkarīga no tā, cik dramatiska/sarežģīta/romantiska epizode jāapraksta. Lauvas tiesa "75 dienu" tapa Enigmas pavadībā.
Ilze

Bez mūzikas es nevaru parakstīt, tāpēc man ir izveidojies rituāls – pirms ķerties pie pildspalvas, atlasīt ainai piemērotu pleilisti. Arī katram darbam apkopoju "skaņu celiņu" ar gan sižetam, gan varoņiem, gan atmosfērai vispār atbilstošu mūziku. Turklāt reizēm gadās, ka varoņiem iepatīkas kas tāds, ko pati klausos visai nelabprāt. Rakstot "Laimes monitoringu", pārsvarā klausījos Judas Priest, Krypteria un Green Day.
Laura

Man fonā visu laiku kaut kas skan, pārsvarā kaut kas līdzīgs Enigma, Paul Oakenfeld. Bet citreiz raitāk rakstās pie Merilyn Menson vai Rammstein. Reizēm gribās pavisam banālu krievu posu:) Kad galīgi apcerīgs noskaņojums, uzlieku Sigur Ross, tā kā fona mūzikas izvēle ir tieši atkarīga no tā brīža garastāvokļa. Pēdējos dažus stāstu uzrakstīju pilnīgā klusumā, jo laukos bija slinkums slēgt datoram kāt visas tās tumbas un ārējās atmiņas:)

Didzis

Manā gadījumā visvairāk skan instrumentālā mūzika, jo dziesmas ar vārdiem novērš manu uzmanību no teksta. Ļoti daudz klasikas - it īpaši Bahs, Lists, Skrjābins, Rahmaņinovs, Šopēns. Arī džezs - Dave Holland, Chick Corea, u.c. Vai arī pilnīgi pretējs variants - Linkin Park, Korn, Metallica, Coheed & Cambria, kur vārdi ir, bet troksnis tik liels, ka saplūst vienā masā.

Toms

Es rakstu pilnīgā klusumā. Neesmu melomāne un mūziku pieskaitu pie traucējošiem faktoriem - tādiem kā suņu rejas, kaķu riesta saucieni un kaimiņu tusiņa trokšņi.

Linda

Klusums.
Baņuta
Es tagad esmu pavisam zaļš iesācējs rakstīšanā. Esmu apsēsts ar dažādām Post-Apokalipses tēmām un scenārijiem. Tā latviešiem , škiet , ir neapgūta tēma. Vienīgas spilgtais piemērs ir Egīla Ermansona "Cilvēks ar bērnu ratiņiem" . Tēma ir plaši manipulējama, bet vai pieprasīta?
Sēdies pie datora un bleiz augšā tās savas idejas:) Iedod saviem radiem/draugiem palasīt un pakalusies, ko ši saka. Kad saņemta paozitīvas atsauces, nosūti zinīšiem:) Un tad jau redzēs, kas notiks tālāk:) Galvenais ir raksstīt:)

Didzis

Ja esi aizrāvies ar postapokalipsi, raksti tik augšā! Ja būs kvalitatīvi darbi, tad būs arī pieprasījums, un tas attiecas uz jebkuru žanru.:)
Laura

Pašreiz pasaules SF/F tirgū post-apokaliptiskā tēma ir ļoti pieprasīta un populāra. Bet tas nav tas būtiskākais. Tirgus ātri mainās, un nekad nav iespējams paredzēt, kas būs pieprasīts pēc gada vai diviem, kad grāmata būs pabeigta. Vienīgais variants ir rakstīt, kas pašam tuvs un padodas, un cerēt, ka lasītājiem interesēs. Galu galā grāmatas veiksmi daudz vairāk nosaka kvalitāte un oriģinalitāte nekā pielāgošanās tirgus prasībām.

Toms

Ja ir labs stāsts apakšā, šaubām, vai ir jāraksta vai nē, un vai formāts derēs vai nederēs, vairs nav vietas. Rakstiet, nesiet uz izdevniecību. Tiem radiem/draugiem, kuriem nepatīk, nerādiet, bet spītīgi turpiniet rakstīt, rādiet savus darbus tiem, kuri A) Jums tic un/vai B) profesionāļiem. Starp citu, Jūsu pieminēto darbu kaut kad labi sen tiku lasījusi, ja nemaldos, šis darbs pat bija kāda konkursa laureāts.
Ilze

Jā, šis darbs vinnēja laikam Karoga romānu konkursā
Bārbala

Mani pašu fascinē spekulācijas par šo tēmu. Domāju, ja ir spēcīgs sižets un laba morāle, tad pieprasījums noteikti būs.
Linda
Kāda Fantastikas tēma latviešus interesē visvairāk? Kosmoss, mošķi vai kas cits?
Par tagadējiem latviešiem grūti spriest, jo pieejamais fantastikas klāsts ir visai ierobežots. Man zināmiem latvieši lielākoties lasa krievu un angļu valodā iznākušās grāmatas. Ļoti daudziem patī Željaznija, Saimaka, Hainlaina un citu fantāzijas stila grāmatas par senām un intersantām psaulēm. Daudziem (arī man) patīk "gudrā fantastika", kur stāstīsts par tehnoloģijām, ceļošanu laikā un telpā utt. Daudz šadas tematiksa stāstu un romānu ir jaunajiem krievu rtakstniekiem, par angliski raksstošajiem pat nerunāsim. Viena lieta gan nab bijusi cieņā ne agrāk, ne tagad - tās ir zvaigžņu kauju sāgas ar supervaroņu piedalīšanos. Diezgan daudz šādu darbu ir sarakstījis intelektuālās fantastikas gigants Azimovs. Cerēsim, ka latviešu interese par fantastiku augs un parādīsies aizvien vairāk interesantu darbu:)

Didzis

Laikam jāmeklē rokā lejupielāžu/pārdošanas statistika - tā pateiktu visu.
Ilze

Latvieši ne ar ko neatšķiras no pārējās pasaules F&F cienītājiem. Kas modē aiz žoga, tas modē šeit  Pagaidām izskatās, ka vampīru ērai pienācis noriets. Lai gan – „Vampīri ir miruši! Lai dzīvo vampīri!”:)
Linda
Jautājums visiem autoriem: iecienītākā uzkoda un/vai dzēriens rakstīšanas laikā?! :)
Rakstīšana ir process, pēc kura no datora tastartūras nevar dasbūt ārā drupačas:) Neko daudz gan negraužu darba laiklā, bet drupačas visapkārt tik un tā ir:) Vienīgi tēju gan tai laikā patērēju tonnām, pārsvarā piparmētru:) Tas gan nav domas gaišumam, vienkārši pauzes aizpildīšanai:) Visērtāk rakstās šādi http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=2345…

Didzis

Dzēriens: noteikti tēja. Vislabākajā gadījumā: piparmētru vai laima/ar citronu. Ēst gan īpaši nemēdzu rakstīšanas laikā. Parasti arī uzvārītā tēja ātri atdziest, ja esmu aizrāvusies ar darāmo.

Ellena

Sarkanā tēja un šokolāde (jo tumšāka, jo labāk). Bieži gan rakstot gadās tik ļoti aizrauties, ka par tēju atceros tad, kad tā jau ir atdzisusi, un uzkodas apēduši izpalīdzīgie mājinieki.
Laura

Viss, kura iztērēšanai nevajag pārāk lielas pūles un paliek resurss rakstīšanai:)
Ilze

Zelta likums – pie datora neko neēst un nedzert, jo tas var beigties ar lipīgu klaviatūru un apspeķotiem taustiņiem. Bet... ne vienmēr sanāk to ievērot. Parasti pagatavoju tēju. Pēc aukstās tējas atlikumiem krūzē var spriest, cik radoši un ražīgi ir pavadīts laiks. Tieši proporcionāli – jo vairāk tējas atlicis, jo vairāk uzrakstīts.:)
Linda
Gribēju pajautāt brāļiem un māsām iekš F&F - kā jūs skatāties uz līdzautorību? Proti - vairāku autoru kāda darba radīšana kopīgiem spēkiem?
Sveiki, man šāda pieredze nav. Būs temats parunāties pēc nedēļas:) Ilze

Esmu mēģinājusi ko tādu. Ļoti sen. Mēģinājums bija neveiksmīgs. Līdz ar to neesmu izpratusi, kā var veiksmīgi uzrakstīt kopīgu grāmatu.
Ellena

Manuprāt, kvalitatīva vairāku autoru kopdarba radīšanai ir nepieciešama absolūta sapratne starp projekta dalībniekiem. Nesaskaņas un nespēja izprast otra motivāciju likt varonim pārdzīvot kādas grūtības vai izvēlēties citu izaugsmes ceļu, var novest pie tā, ka darbs atstāj juceklīgu un neviendabīgu iespaidu. Īsais rezumē – kopdarbi ir labi, ja autori ir dvēseļu radinieki vai vismaz labi draugi.
Linda

Ja autori lieliski saprotas un ideja abus saista vienlīdz stipri, tad jā, var tapt kvalitatīvs kopdarbs, tomēr man labāk patīk pašai valdīt savā pasaulītē. Ik pa laikam uzpeld doma, ka būtu interesanti kaut ko tādu pamēģināt (kopš uzzināju par vēstuļu spēli), bet pašlaik man ir pārāk daudz savu ideju, lai ķertos klāt tik atbildīgam projektam.:)
Laura
Jautājums visiem: ja jūs varētu satikt vienu savu iecienītāko rakstnieku (dzīvu vai mirušu, un ne obligāti F&F) un uzdot viņam tikai vienu jautājumu, kurš rakstnieks tas būtu un ko jūs viņam jautātu?
Ja varētu sastapt, tad vēlētos parunāties ar Robertu Šekliju un pajautātu - kur viņš atrod tika daudz tematu? Bet patiesībā īsti nezinu vai vēlētos tādu tikšanos, ar brāļiem Strugackiem savulaik tikšanās atstāja graujoši tukšu sajūtu.

Didzis

Es laikam paļautos uz improvizāciju.
Ilze

Es noteikti vēlētos satikties ar Nīlu Geimenu. Taču ko viņam jautāt- nezinu. Visdrīzāk, ja man kādreiz dzīvē izdotos ar viņu satikties, būtu tik apstulbusi un apjukusi, ka labi ja divus vārdus spētu pateikt.
Ellena

Kā man nepatīk ierobežojumi! Tikai viens jautājums!:) Labprāt satiktu Karlosu Kastaņedu, lai kopīgi paklusētu.
Linda

Labprāt satiktu Džordžu Mārtinu un pajautātu, vai nākamā grāmata būs jāgaida tikpat ilgi kā nupat iznākusī.
Laura

Es gribētu satikt Filipu Pulmani un pajautāt kā viņš sagatavo savu grāmatu struktūru.
Jautājums visiem autoriem: ko jūs darāt, lai izvairītos no citu rakstnieku ietekmēm savos darbos? Man pašai dažlabu reizi ir gribējies rakstīt, bet vienmēr tas beidzas ar to, ka secinu: par to, kas man prātā, taču jau ir uzrakstīts!
Tur neko nevar izdarīt. Dažkārt uzraksti stāstu līdz pusei, un tad konstatē, ka kāds jau to ir uzrakstījis agrāk. Manuprāt, no iecienītāko rakstnieku ietekmes ir grūti izvairīties, jo dažkārt gadās, ka lasītājs saka - o, to jau uzrakstījis tas un tas! Bet patiesībā nule izlasītais viņam radījis tādas pašas emocijas. Turklāt ir tik grūti atrast tēmu, kuru nevien\s nekad nebūtu cilājis, pasaule ir sasodīti piesātināta:)

Didzis

Paļaujos uz laimīgu gadījumu, ka zemapziņa neizspēlēs ļaunu joku. Bet ja nopietni, tad pieņemu, ka katrai lietai, par kuru ir vēlme uzrakstīt, var piemeklēt skatu punktu, kuru neviens līdz šim nav izmantojis - protams, ja vien atkal nav tie ļaunie zemapziņas joki:) .
Ilze

Varbūt ideja, kas iešaujas prātā jau ir uzrakstīta, bet neviens cits cilvēks nebūs to uzrakstījis tieši tā, kā TU.
Kad es rakstu, nekad nedomāju par to, vai tas jau ir pateikts vai nē. Ja viens vai otrs aspekts perfekti iederas stāstā vai pasaulē- tad to izmantoju. Kaut kā līdz šim mans mūzis ir man devis ļoti labas idejas, kuras attīstot sanāk oriģināli stāsti.
Ellena

Jāatzīstas godīgi, ka šādā situācijā neesmu bijusi. Ir gadījies tīri apzināti izmantot kādu sajūtu vai emociju, kas radusies, lasot cita autora darbu, lai to ievītu savā grāmatā. Tā kā uz jūtām un iespaidiem autortiesību un patentu nav – neuzskatu, ka tas ir kas slikts.:)

Linda

Manuprāt, vienīgais risinājums ir par to nedomāt. Ja visu laiku pie sevis prātosi – "Tā, šitais jau ir bijis, par to arī jau uzrakstīts" –, tad tiešām nekas nesanāks. Turklāt pat par vienu un to pašu tēmu katrs autors uzrakstīs pilnīgi atšķirīgi, jo katrs pasauli uztver citādi. Turos pie Orsona Skota Kārda teiktā (pārfrāzēju): "Ja kāds elements tavā darbā iederas un bez tā nevar, tad tas ir tavējais."
Tiesa, es cenšos iespējami izvairīties no citu rakstnieku ietekmes. Tā kā pavisam bez lasīšanas nevaru, tad laikā, kad rakstu, es lasu kaut ko pilnīgi pretēju savam topošajam darbam. T.i., ja rakstu zinātnisko fantastiku, tad lasīšu klasisku fantasy vai paranormal romance un otrādi. Tad parasti izdodas nošķirt, kas ir manis pašas idejas un kas – iespaidi, kas uzņemti no lasāmvielas.

Laura
Jautājums Ilzei: Heidi pasaule un Metropole ir ļoti detalizēta un aizraujoša, taču varoņi pajauni. Vai vecāka protogonista/ tēlu skatījums un attiecības to neatklātu labāk? P.S. Gribētu uzzināt vairāk par Mežonīgo ieleju!
Teikšu godīgi - šī darba konstrukciju pamatā noteica konkursa formāts - t.i., radīt interesantu darbu jauniešiem. Tāpēc apzināti centos izvairīties no skatu punkta 'no augšas", kad kāds vecāks/gudrāks pasaka/parāda, kas jādara un kā būtu bijis pareizi. Mežonīgajai ielejai noteikti pievērsīšos grāmatas turpinājumā - kā jau būsiet nopratuši, šī vieta "skaitās" mežonīga/primitīva tikai MIC1062 iedzīvotājiem, kuri ir attālinājušies no visa dzīvā. Manā iecerē tā ir harmoniska, ekoloģiska vide, kur cilvēki nav nodevušies ārišķībām, bet gan dzīvo saskaņā ar dabu un ir mierā paši ar sevi.
P.S. Iespējams, ka šī darba formātā esmu ietekmējusies no vēl pāris ļoti mīļiem darbiem (gan krietni pasen izdotiem, vēl manā skolas laikā) - tā ir Silvijas Rannamā "Kadrija" un Annas Brodeles "Zilais zvirbulis" un "Tas ir mans laiks" , varbūt kaut kur vēl var dabūt izlasīt.
Ilze
Jautājums Didzim: Visi Jūsu stāsti ir ļoti īsi. Vai nav kārdinājums kādu izvērst romānā?
Paldies par jautājumu;) Protams, ka kārdinājums ir liels, arī derīgas tēma kādreiz pazib, bet maizes darbs paņem gan laiku, gan smadzenes, gan tīri fiziski rokas (esmu tulkotājs). Rezultātā gluži vienkārši nav laika:) Otra lieta tāda, ka man pašam patīk lasīt stāstus vairāk nekā romānus. Bet stāstu ir tik maz ... Ja stāsts patīk, tīri dabiski žēl, ka tas beidzies, bet, ja nepatīk - paldies dievam, ka nebija garāks:) Romānu jāizlasa līdz galam, patīk vai nepatīk:) Tomēr nekad nesaku nekad, varbūt kādreiz kaut kam lielākam arī atvēzēšos. Vakar puslīdz pabeidzu vienu stāstu, ko bez problēmām varētu izstiept garumā reizes piecas, bet laika maz, vislaik dzīvē tik daudz dažādu notikumu:)
Kā var izdomāt ideju, par ko rakstīt?
Man idejas ļoti bieži ierodas sapnī, bet kā to ietekmēt, nav ne jausas:) Atkarībā no tematikas, ko vēlies apstrādāt - skaties TV par vajadzīgo tēmu, lasi attiecīgas grāmatas, sarunājies ar cilvēkiem:) Fantastika un fantāzija ir pateicīgākas, jo tur daudzko var pavisam nesodīti izdomāt:)

Didzis

Kāds sāk tavā ausī čukstēt, „raksti par mani, raksti par mani,” līdz vairs nevar izturēt. Vai arī aizver acis un iebaksti pirkstu vārdnīcā. Tur ir pirmais vārds. B


Jebkurš impulss no ārpuses (paša piedzīvota vai noskatīta ainina no dzīves, vai problēma/sāpe, kas nodarbina, var būt pamats labam stāstam. Galvenais - lai autoru pašu interesē lieta, par kuru viņš vēlas sīkāk pavēstīt pasaulei. Interesi un pieredzi nevar notēlot - tās vai nu ir vai nav.
Ilze

Man liela daļa ideju atnāk sapņos, tā kā parasti nesēžu stundām pie galda prātojot par to, ko tad varetu uzrakstīt.
Ellena

Tādas vienotas receptes, manuprāt, nav. Ideju nevar izdomāt, tā var tikai piedzimt!
Linda

Ideju nav iespējams tā vienkārši izdomāt. Esmu mēģinājusi, bet tad nekas prātīgs nesanāk. Šai ziņā pilnīgi paļaujos uz savu Mūzi, kurš man idejas piespēlē gan sapņos, gan sarunu fragmentu, melodiju un izjūtu veidā. Vēl nekad nav gadījies vilties.:)
Laura