Atceries brīžus kad sēdējam divi visu nakti runājām? Stāstījām viens otram mēs, kādi esam uz pasaules. Zinu kas nesatikšu vairs Tevi un par to sevi ienīstu. Neizmantoju to skaisto dienu kad devi man iespēju vienu. Nožēloju ka nespēju uzdejot ar Tevi deju. Pateikt to ka vēlos tikai Tevi uz šīs pasaules. Lai Tu man blakus būtu un Tev pierādītu ko jūtu. Negribu lai laiks steidzas un viss šādi beidzas. Vēlos lai Tu jūti cik man tagad grūti. Ik rītu kad spogulī ieskatos es no sevis nobīstos. Neredzu tur es cilvēku vairs kas prieku nes.Atdotu visu par vienu iespēju kaut vai ar Tevi padzert tēju. Bet zinu kas prasu par daudz un pašai no sevis kauns. Bet es ceru uz dienu tādu ka satikšu kādu. Mīļu, jautru, ar skaistu smaidu, bet tu jau zini es Tevi gaidu. Cita tāda nav neviena, apbrīnoju Tevi katru dienu. Un teikšu Tev vienu neaizmirsīšu Tevi nemūžam. Cerībā dzīvošu ikdienu, gaidot to mirkli vienu. Sniegušu Tev neaizmirstamu dienu, un ne tikai vienu. Ir tik daudz nepateiktu vārdu un neiesāktu sapņu. Bet nevēlos to visu aizmirst un gaidīšu, lai cik ilgi man būtu jāgaida. Ceru ka tagad redzi...Cik grūti to pieņemt man. Ir pagājis tik īss laiks taču esmu ļoti tev pieķērusies.