Vīnogas..
Vīnkoki ir viens no senākajiem kultūraugiem. Cilvēce tos audzē jau 8 – 9 gadu tūkstošus.
Vīnogas ir pieminēts Bībelē. Tas bija pirmais augs, ko Noass iestādīja, kad bija beigušies plūdi. Vīnogas sāka kultivēt Mazāzijā. Tās audzēja Mezopotāmijā un Babilonijā, senajā Ēģiptē, Grieķijā, Romā.
Vīnogas satur daudz augļu cukuru – no 16 līdz 26%, galvenokārt glikozi un fruktozi, vitamīnus C, B1, B2, B6, B12, P, PP, K, folijskābi un A provitamīnu, citronskābi, vīnskābi, dzintarskābi, fosforskābi, skudrskābi un skābeņskābi, daudz kālija sāļu – līdz 225 mg%, kā arī magnija, dzelzs, fosfora sāļus, mangānu, kobaltu, fermentus un pektīnus.
Vīnogas ēd svaigas, no tām gatavo rozīnes, spiež sulu, gatavo vislabākos deserta vīnus, kuros ir saglabājušies gandrīz visi vīnogu vitamīni.
Vīnogas palīdz pret mazasinību. Tās satur folijskābi, kas pastiprina asinsradi; K vitamīnu, kas ietekmē asins recēšanu, un P vitamīnu, kas nostiprina asinsvadu sieniņas un normalizē asinsspiedienu.
Ja dienā izdzer 50 – 60 gramus sarkanvīna vai baltvīna, tas paaugstina „labā” holesterīna daudzumu organismā un krasi samazina „sliktā” holesterīna daudzumu, kas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām.
Sirds un asinsvadu slimību gadījumos iesaka ēst vīnogas vai dzert vīnogu sulu. Īpaši labi palīdz zilo un sarkano vīnogu sula.
Vīnogās esošā glikoze labvēlīgi ietekmē sirdi. Ilgstoša vīnogu sulas lietošana normalizē asinsspiedienu un nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu.
Vīnogu sezonas laikā iesaka vienu vai divus mēnešus katru dienu apēst no viena līdz pusotram un pat diviem kilogramiem vīnogu, sadalot tās vienmērīgās porcijās. Vīnogas jāēd stundu pirms ēdienreizēm.
Vīnogas iesaka ēst arī kā organismu stiprinošu līdzekli astēnijas, nespēka, nervozitātes un bezmiega gadījumos.
Vīnogas izvada no organisma urīnskābi un kavē akmeņu veidošanos nierēs un urīnpūslī. Arī pie kuņģa un zarnu trakta kaitēm, aknu un nieru slimību ārstēšanai iesaka ēst vīnogas.