Oregano.
Eiropā pārsvarā to dēvē par oregano, dažās valstīs – par savvaļas majorānu, kas vēl arvien cilvēkos rada apjukumu, kura garšviela tiek izmantota – oregano vai majorāns. Ja receptē (piem., vācu pavārgrāmatā) tiek minēts, ka jāizmanto savvaļas majorāns („Wilder Majoran”), tad tas, visticamāk, ir oregano; ja minēts Badkraut, Bratekrautche, Bratenkrautel, Gartenmajoran, Kuchelkraut, Kuttelkraut, Mairan, Mairalkraut, Mairon, Miran, Mussarol, tad tas būs tiešām majorāns. Labums tāds, ka abi garšaugi ir ļoti tuvi un, ja arī kādreiz tiek sajaukti, neko sliktu ēdienam nenodarīs, jo gan produkti, gan citas garšvielas, ar kurām oregano un majorāns sader, ir gandrīz vienādas.
Oregano satur vitamīnus K, A, E, magnēziju, dzelzi, omega 3 skābes, kalciju. Satur vairākas fitouzturvielas – timolu un rozmarīnskābi.
Pievērs uzmanību tam, kāda veida oregano pērc – Eiropas, Čīles vai grieķu. Iegādājoties lapām jābūt stingrām, spīdīgām, skaisti zaļām un nekādā gadījumā savītušām vai ar kādiem melnumiem.
Pērkot kaltētu, skaties, lai lapas ir zaļas, bet ne brūnas, pelēkas vai melnas.
vaigs oregano ir lielisks mērcēs un salātos, smalki sakapāts, tas piešķirs interesantas garšas. Ja domā to izmantot siltajos ēdienos, tad vai nu pievieno svaigas lapas ne ātrāk kā 10 minūtes pirms ēdiens gatavošanas beigām vai ilgākā sautēšanā izmanto tieši kaltētu, kurš tādējādi no sevis, sastopoties ar karstumu atdos vislabākās garšas.
Sader ar tādiem produktiem kā:
Gaļa – liellops, teļš, putnu gaļa, cūkgaļa, malta gaļa, truša gaļa.
Dārzeņi – tomāti, baklažāni, cukīni, paprika, pupas, artišoki, kartupeļi.
Zivis un jūras produkti – dažādi.
Olas.
Svaigie sieri – feta, mocarella, aitas sieri.
Oregano pievieno klasiskajai tomātu mērcei, kuru izmanto par pamatu picām.