Burkāni..
Latvijā visvairāk audzē koši oranžos burkānus, bet tie var būt arī purpursarkani, dzelteni, zaļi, balti un pat melni.Arī formu ziņā burkāni mēdz būt daudzveidīgi – cilindriski vai smaili, ar noapaļotu vai spicu galiņu, gari un īsi, resni un tievi... Burkāni ir otrie populārākie dārzeņi pēc kartupeļiem, taču daudz vērtīgāki un uzturvielām bagātāki. Burkānu galvenā vērtība ir karotīns, kas cilvēka organismā pārvēršas par A vitamīnu, ko sauc arī par augšanas vitamīnu. Šis vitamīns nepieciešams normālai redzei, labam ādas un gļotādas stāvoklim. Lai cilvēka organisms uzņemtu karotīnu, tas jālieto kopā ar taukiem. Visvairāk karotīna atrodas burkāna ārējā kārtā, vismazāk – serdē.
Šajos dārzeņos ir arī C un E vitamīns, kā arī B, K un PP grupas vitamīni. Burkānos ir līdz 16% balastvielu, kas veicina gremošanas trakta darbību un uzlabo vēdera izeju. Savukārt burkānu saldo garšu nodrošina cukurs (6-10%). Ar burkāniem cilvēks uzņem arī kāliju, magniju, dzelzi, fosforu un brīvās aminoskābes. Bez tam burkāni satur salīdzinoši daudz kalcija (10 burkāni līdzvērtīgi glāzei piena).
Burkāni jau senos laikos tika izmantoti tautas medicīnā. Tie ir efektīvs līdzeklis gremošanas trakta darbības uzlabošanai, tiem piemīt urīndzenošas un žultsdzenošas īpašības. Burkāni satur mikroelementus, kas uzlabo sirds un asinsvadu veselību (kāliju, dzelzi, kobaltu, varšu). Tukšā dūšā izdzerta glāze burkānu sulas uzlabos sejas krāsu un nostiprinās matus, kā arī uzlabos redzi, remdēs izsalkumu un veicinās tauku sadedzināšanu. Savukārt ikdienas apēdot divus burkānus, holesterīna līmenis pazemināsies par 20%.