Spināti.
Spinātos esošo vitamīnu un minerālvielu saraksts patiešām ir iespaidīgs. Tie ir slavināmi lielā dzelzs daudzuma dēļ (tas ir iemesls, kāpēc spinātus iesaka ēst bērniem un sievietēm). Spinātiem piemīt arī īpašība veicināt audu reģenerāciju un augšanu, kāpēc tos iesaka atveseļošanās periodos un maziem bērniem. Bērnu ēdienkartē spināti iederas savas mīkstās faktūras un vieglās sagremojamības dēļ.
Pieminams arī vitamīnu klāsts – spinātos ir A, C, P, PP, K, B2, B6 un E vitamīns, beta karotīns, pantotēnskābe, folijskābe, kalcijs, magnijs, cinks un vēl citi.
Turklāt spināti satur arī daudz olbaltumvielu – šai jomā augu valstī pārākas vien pupas un zirņi.
Jāuzmanās, ēdot spinātus, vien tiem, kuriem švakākas nieres, aknas vai raksturīgas locītavu problēmas – tas lielā skābeņskābes daudzuma dēļ.
Gatavojot spinātus, ņem vērā vienu vienīgu nosacījumu – gatavos ēdienus nav vēlams ilgstoši glabāt un sildīt. Vārītos spinātos aptuveni diennakts līdz divu laikā rodas slāpekļskābes savienojumi, kas īpaši bīstami maziem bērniem. Tāpēc spinātu ēdienus vienmēr centies notiesāt tajā pašā dienā, kad tos pagatavo.
Pirms gatavošanas spinātus vienmēr rūpīgi nomazgā. Starp lapiņām parasti slēpjas smiltis, kas var izbojāt visu ēšanas prieku.
Ja spināti iegādāti vairāk, nekā šodien nepieciešams, daļu var apsmidzināt ar ūdeni un ielikt pārtikas maisiņā ledusskapī. Tā spinātus var uzglabāt pat vairākas dienas.
Spinātus var sasaldēt arī ziemai speciālos saldējamos maisiņos.
Visgaršīgākie spinātu salāti ir tad, ja tos nevis skaisti sagriež, bet gan tāpat kā parastās salātu lapas saplucina ar rokām.
Lai gan sulīgie kātiņi nav peļami, zupās un sautējumos tie nav visai gardi – tāpēc šefpavāri iesaka tos nogriezt un izmest.
Ja spinātu garša pārāk nepatīk, salātos tos var pievienot kā neuzkrītošu papildinājumu tomātiem un gurķiem vai salātu lapām. Un nebaidies eksperimentēt, izmēģini spinātus pievienot gan salātiem, kas aizdarīti ar etiķi, gan tādiem, kuru mērces pamatā krējums.