Baklažāni..
Baklažāni mēdz būt dažādās krāsās, bet visizplatītākie ir violetās krāsas dārzeņi.
To forma var būt ne vien iegarena, bet arī apaļa. Baklažānu mīkstums ir ļoti maigs, zaļgani dzeltens un satur daudz ūdens. Tiem ir specifiska smarža, kas atgādina sēnes. Baklažānus novāc negatavus, citādi to mīkstums kļūst sīvs.
Svaigus baklažānus uzturā nelieto, jo tajos esošās rupjās šķiedrvielas var kairināt gremošanas traktu. Uzturā baklažānus lieto vārītus, sutinātus, ceptus, sālītus, konservētus, kaltētus, tos var pildīta ar citiem produktiem, kā arī izmantot salātu, mērču un biezeņu pagatavošanai.
Baklažāniem ir augsta uzturvērtība, tie ir labs kālija avots, kā arī satur pektīnvielas, B, C un P grupas vitamīnus. Tie ir bagāti ar olbaltumvielām un organiskajām skābēm, bez tam satur arī karotīnu, šķiedrvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas.
Ir dati, kas norāda uz šo dārzeņu spēju pazemināt holesterīna līmeni, kā arī uzlabot sirds muskuļu darbību un veicināt ūdens apmaiņu organismā. Regulāri un ilgstoši lietoti pārtikā, baklažāni palīdz arī pret mazasinību, labvēlīgi ietekmē nieru slimniekus un diabētiķus, kā arī īpaši ieteicami vecāka gada gājuma cilvēkiem. Baklažāni novērš arī vēdera aizcietējumus, veicina žults izdalīšanos, novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, kā arī palīdz locītavu slimībās, aptaukošanās gadījumos un spēcina organismu.
Pērkot baklažānus, der atcerēties sekojošo. Pirmkārt, dārzeņa krāsai jābūt vienmērīgai, bez plankumiem. Otrkārt, jāpievērš uzmanība kātiņam – brūns kātiņš liecina, ka baklažāns novākts visai sen un no šīs vietas var sākt arī bojāties. Visbeidzot, aptaustot baklažānu, visam dārzenim jābūt vienādā blīvumā un nedrīkst just slīdīgumu.
Baklažāni lieliski uzglabājas cauru gadu un ir vērtīga dārzeņu izejviela dažādu konservu gatavošanā. Tikai jāatceras, ka baklažānus nedrīkst uzglabāt pārāk aukstā vietā, citādi tiem rodas brūni plankumi.