sarkanās bietes.
Sarkanās bietes nav tik vienkāršs dārzenis kā sākumā varētu likties. Faktiski var teikt, ka pozitīvās ietekmes uz cilvēka organismu ziņā, bietei nav konkurentu.

Tajās ir daudz bioloģiski un fizioloģiski aktīvu vielu – tauki, olbaltumi, ogļhidrāti, vitamīni un pektīni (vairāk nekā ābolos).

Bietēs ir dzelzs (sekmē asinsradi), magnijs (normalizē asinsspiedienu) un jods (darbojas aterosklerozes profilaksei), bet bietēs esošās organiskās skābes sekmē toksīnu izvadīšanu no organisma.

Bietēs ir tikai viņām raksturīgas vielas betanīns un betaīns, kas sekmē tauku sašķelšanos un darbojas pret audzēju šūnām.

Bietes kā saknes derīgās īpašības saglabājas arī tās sulā. Tai ir izteikta vispārspēcinoša darbība, tiek uzlabota vielu maiņa un paaugstināts hemoglobīna līmenis asinīs. Tautas medicīnā ar biešu sulu skalo sāpošu kaklu, it īpaši angīnas gadījumā.

Sākot lietot, biešu sulu vislabāk ir atšķaidīt ar ūdeni vai citu augļu vai dārzeņu sulu. Tai var pievienot ķīseli, medu vai ievārījumu. Pēc tam biešu sulu var dzert arī tīrā veidā.
Bietes ir gan apaļas, gan iegarenas un saplacinātas.

Galda bietes var lietot uzturā svaigā veidā vai pagatavot no tām sulu, vārītas, kaltētas, sasaldētas, skābētas u. c. Nav ieteicams lietot tikko izspiestu biešu sulu. Sulai pēc izspiešanas jāļauj pastāvēt tumsā vēsā vietā, lai izdalītos ēteriskās vielas. Lietojot svaigu biešu sulu, var rasties žagas, slikta dūša, vemšana un galvas reiboņi.