Dienvideiropa jau tagad piedzīvo strauju pieaugumu līdz šim lēnajā, bet vienmērīgajā Āfrikas migrantu plūsmā, no kuriem daudzi riskē ar savu dzīvību, lai šķērsotu Gibraltāra šaurumu no Marokas vai atceļotu apšaubāmas kvalitātes laivās no Lībijas un Tunisijas.

Pirms 2 gadiem, pēc mēnesi ilgajiem pārtikas tūkuma, bezdarba un nabadzības izraisītajiem protestiem Tunisijā ierastā ieceļotāju plūsma pārauga īstos imigrantu plūdos, norādīja Mičiganas štata universitātes profesors Evans Tods, prognozējot līdzīgas tendences arī turpmāk.

"Tas, ko mēs redzējām Tunisijā - izmaiņas valdībā un pēkšņu to cilvēku skaita palielināšanos, kas dodas uz Itāliju, - tas būs paraugs," viņš pavēstīja AFP.

"Jau tagad afrikāņi mazos pulciņos dodas uz Spāniju, Vāciju un (..) Vidusjūras reģiona valstīm, bet mēs pieredzēsim, ka cilvēki vēl daudz vairāk centīsies doties uz ziemeļiem, kad sāksies ar pārtikas trūkumu saistītais stress. Un tas bija pārtikas trūkums, kas priekšgalā izvirzīja Tunisijas un Ēģiptes tautas," atzīmēja Tods.

"Daudzās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs valda politiskais, reliģiskais (..) kokteilis, bet bieži vien tikai nabadzīgie cilvēki saka - "man ir jāizdzīvo, man ir jāēd, man ir jāpabaro mana ģimene" - tas nokaitē situāciju," viņš piebilda.