Piekļaušos tev tuvu tā, cieši, ciešāk tuvu klāt. Vējš skar plecu, uzmirdz laiks, Vai jūti- esmu savādāks. Atver acis, sirdi ver un pie sevis laimi slēdz. Ne es, ne tu vairs neesam vieni, Kādēļ kā dzērve no sala bēdz? Piekļaušos tev tuvāk klāt, vēl nedaudz siltāk tā. Ej klusām šeit, ne skaļi kliedz, Šis mirklis tramīgi trīs. Sārti uzmirdz ogles sirds, mums viss tik šķīsts. Vārdus nepārtrauc, tie pustumsā tvīkst, Kā brīnumainā mirklī viss top īsts. Jans Ikes 2020