Sirds dzīlēs uz visām pusēm uguns dzirkstis šķiļas, Kā lietus jūrā ielist tevī visums! Kur saule jūru krāso rūsganu ik reiz no jauna, Tur visas cerības ar jaunu spozmi dzimst. Tai ceļā, kas mums kopā bija ejams, Nu zaigo tikai asaras kā pērles tev ap kaklu Bilžu smaidos atmirdz mūsu vasaras, Vairs ceļu nevaicājot atgriežas pie manis cerība . Es atceros un nemanāmi piezogas klāt nakts, Negaidīti sirds vairs neklausa, es ilgojos... Lai atgriežas, lai apbur tās siltās vasaras naktis Zem zvaigžņotā debesjuma. Jans Ikes 2020