*** Kad bites dūc ziedos un vasaras smaržā, Kā piliens mazs medus uz mēles kūst sirds. Un zilajās debesīs mākonis dejo, Tam kaiju bars uzklūp un plūkā, un dzied. Nesteidzos pakļauties- atļaušos lidot Ar tauriņa dvēseli, ziediņos tvīkt. Debesis virspusē, zāle zem manis Un saule no kalna vieglītēm slīd. Nesteidzos pakļauties, padoties, atkāpties, Bites lai lido kur līksmo tām sirds. Es mācīšos, apņemšos vasaru baudīt Un basām kājām mežus brist. Jans Ikes 23.maijs
| ← previous | 354. from 1551 | next → |

Ķepiņām auksti
Rap Gam