*** Pulkstenis tik tikšķ un skraida, tikšķ un skaita Un ņirb gar acīm neliels bars aitu. Mēness ieslēgts uz pilnu jaudu, dzirksteles šķīst Un bezmiegam šķīvji uz laimi plīst. Nospiežu pogu un iedziedas operas spoks, Pasarg jel, kurš šādā stundā vēl sīc kā tāds ods? Nemier, bezmieg, laid mani beidzot vaļā, Pēc stundām trīs jālec pa durvīm jau laukā. Ja bezmiegs atlaidīs un miegs ķers gūstā, Ja pulkstenis kā dienas zaglis atstās sporstā, Ko teikšu viņai kavējot sen pieklājībai pāri? Vai to, ka prātā visu nakti spokojās man auni? Jans Ikes 22.maijs