*** Šorīt vēlreiz saucu tevi, atskaties Kā rasa slīd pār ziedu saullēktā. Vairs laika nav man maldīties bez merķa, Pie tevis mani klusie soļi iet. Atver logu, paskaties vēl reizi, Tev manas acis nespēj samelot. Viss, ko redzi garām paslīdam Uz īsu brīdi īsts, un tā vairs nav... Ņem no manis un pie sevis paslēp To īpašo un drūmā dienā pasmejies. Dzīvot pasakās nav ilgāk ļauts, Ne vienmēr "viņi dzīvos laimīgi". Sajust, sadzirdēt un tumsā redzēt. Un ne jau tā pat vien es saucu vēl. Skaties, atskaties, jo viss jau mainās, Tev manas acis nespēs samelot. Jans Ikes 13.maijs