*** Kā atbalss, manas rokas- tev atbalsts, Vaļā neatlaižas, nē, nekad vairs. Ne aizskriet, ne lēnām prom aiziet, Tavai sirdij augt blakus un cieši. Stundām ilgi tev acīs var vērties, Tajās stājas laiks, reizēm met lokus. Lūk, cik vienkārši, reizēm pat naivi, Blakus mostos, sirds pēc tevis tver. Jans Ikes 11.maijs