Lauki stāv kā nogaidoši karagūstekņi seklā glīvā līdz pašiem ceļiem. Ieroči sen atsavināti, no privātām lietām vien tas, kas nedraud. Pārliekot dubļos vienu vagu pēc otras kā gurdes skartas kājas, Zeme plūst tālāk, kuslu skaņu izspiežot mēmā visumā.

Agrais rīts...