23. aprīlis - Latvijā tiek atzīmēti Jurģi jeb Ūsiņa diena.
Ūsiņš būtībā ir jaunākās dievības - Jurģa - senais nosaukums. Tāpēc Ūsiņa diena tiek svinēta 23. aprīlī, kad arī pirmo reizi laida zirgus pieguļā, upurēja Ūsiņam gaili un rīkoja Ūsiņa tirgus zirgu pirkšanai un pārdošanai.
Latviešu tradicionālo svētku vidū Ūsiņa diena atzīmē viduspunktu starp Lieldienām un Jāņiem, jeb pavasara un vasaras saulgriežiem.
Ūsiņa zīme apzīmē senākā gaismas dieva Ūsiņa zirgus, Saules vedējus. Spriežot pēc folkloras materiāliem Ūsiņš varētu būt gaismas dievs, zirgu aizgādnis vai pat bišu dievs.
Ūsiņu dažkārt dēvē par tēvu, tiek minēti arī viņa dēli. Senākajos priekšstatos Ūsiņš pieder pie debesu dievībām. Pamazām priekšplānā izvirzās Ūsiņa saistība ar pavasari, zemnieku jaunā gada dzīves rituma sākumu un ar viņa rūpēm par zirgiem.
Ūsiņa zīme visbiežāk ir sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi ceļā.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu.
Jurģa dienas maltītē maizes klaipiem bija jābūt apaļiem, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai govis augtu apaļas un īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
Pār kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmiņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
(latviešu tautasdziesma)
Attēlā redzama Ūsiņa zīme - tā ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem vai atslēgai.
Attēla avots: valoda.ailab.lv
Informācijas avoti: valoda.ailab.lv; lv.wikipedia.org
Ūsiņš būtībā ir jaunākās dievības - Jurģa - senais nosaukums. Tāpēc Ūsiņa diena tiek svinēta 23. aprīlī, kad arī pirmo reizi laida zirgus pieguļā, upurēja Ūsiņam gaili un rīkoja Ūsiņa tirgus zirgu pirkšanai un pārdošanai.
Latviešu tradicionālo svētku vidū Ūsiņa diena atzīmē viduspunktu starp Lieldienām un Jāņiem, jeb pavasara un vasaras saulgriežiem.
Ūsiņa zīme apzīmē senākā gaismas dieva Ūsiņa zirgus, Saules vedējus. Spriežot pēc folkloras materiāliem Ūsiņš varētu būt gaismas dievs, zirgu aizgādnis vai pat bišu dievs.
Ūsiņu dažkārt dēvē par tēvu, tiek minēti arī viņa dēli. Senākajos priekšstatos Ūsiņš pieder pie debesu dievībām. Pamazām priekšplānā izvirzās Ūsiņa saistība ar pavasari, zemnieku jaunā gada dzīves rituma sākumu un ar viņa rūpēm par zirgiem.
Ūsiņa zīme visbiežāk ir sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi ceļā.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu.
Jurģa dienas maltītē maizes klaipiem bija jābūt apaļiem, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai govis augtu apaļas un īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
Pār kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmiņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
(latviešu tautasdziesma)
Attēlā redzama Ūsiņa zīme - tā ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem vai atslēgai.
Attēla avots: valoda.ailab.lv
Informācijas avoti: valoda.ailab.lv; lv.wikipedia.org
| ← previous | 182. from 2649 | next → |
