1986. gadā avārija toreizējās PSRS jaudīgākajā atomelektrostacijā Černobiļā (tagadējā Ukrainas teritorijā) izraisīja līdz šim pasaulē smagāko kodolkatastrofu.

Jaudīgākās padomju atomelektrostacijas - Černobiļas AES 4. bloks izrādījās pilnīgi sagrauts, bet virs Eiropas pacēlās vēsturē lielākais radioaktīvo izmešu mākonis. Tomēr, par spīti precīzajai hronoloģijai, skaidras atbildes uz to, kas īsti izraisīja Černobiļas kodolavāriju, joprojām nav.

Padomju sistēma uz notikušo reaģēja ierastajā stilā - ar pilnīgu noklusēšanu un avārijas zonas totālu norobežošanu no ārpasaules. Tikai vairākas dienas vēlāk, kad pasaules prese aizgūtnēm ziņoja par paaugstinātu radiācijas līmeni vairākās Eiropas valstīs, arī padomju puse atzina avārijas faktu un sāka sniegt paziņojumus, kuros pirmām kārtām akcentēja padomju valdības īpašās rūpes un perfekto situācijas kontroli.

Patiesībā gatavība šim avārijas scenārijam bija ļoti apšaubāma, un zināšanu un tehnoloģiju trūkums tika kompensēts ar darbības vērienu. Izmantojot Padomju armijas rezervistu mobilizācijas sistēmu, uz Černobiļu īsā laikā tika nosūtīti tūkstoši tā dēvēto "likvidatoru", kuriem lielāko tiesu ar primitīviem līdzekļiem nācās savākt sprādziena rezultātā izsvaidīto radioaktīvo drazu. Arī Latvijai Černobiļā bija savs pulks.

Attēla avots: unspalsh.com
Informācijas avoti: lr1.lsm.lv