12.05.1888. - Čārlzs Šerils pirmo reizi izmanto zemo startu.

1888. gada 12. maijā Jēlas Universitātes students un vieglatlēts Čārlzs Šerils sasmīdina publiku, ieņemot zemo startu. Tiesnesis bija tik lielā šokā, ka vilcinājās dot starta signālu, jo nevarēja noticēt, ka skrējējs tiešām ir gatavs distancei. Tikai Šerila uzvara lika apklust smējējiem, jo viņš bija atklājis jaunu un daudz efektīvāku skriešanas tehniku.

Čārlzs Šerils ir labi zināma persona ASV, kuram bija ne tikai izcila militārā karjera un arī karjera sportā, bet starptautiskajā olimpiskajā kustībā. Šerils kļuva par ASV armijas ģenerāli, dienēja un 1. Pasaules karā komandēja Ņujorkas nacionālās gvardes karavīrus. Viņš ieguva atzinību ne tikai kara laukā, bet arī sportā un diplomātija. Diemžēl savas dzīves pēdējos gados Čārlzs Šerils ieguva nelāgu slavu, sākdams apbrīnot Eiropas autoritāros līderus.

Kur bija viņa panākuma atslēga - labajā fiziskajā formā vai tomēr startā? Izrādās, ka Šerils ideju par zemo startu bija aizguvis zooloģiskajā dārzā. Viņš novērojis, ka ķenguri pirms saviem tālajiem lēcieniem vai ātrajiem skrējieniem ieņēma pozīciju pēc iespējas tuvāk zemei. Tādējādi viņiem padevās labāks atspēriens. Zinātnieki lūkoja pārbaudīt šādu teoriju un secināja, ka Šerilam ir taisnība. Četru punktu atbalsts ļauj ķermenim ātrāk sagrupēties skrējienam. Kamēr stāvošs cilvēks iesāk distanci, no zemā starta startējušais jau ir krietnā gabalā.

Attēla avots: unsplash.com
Informācijas avots: lr1.lsm.lv