13.05.1981. - Atentāts pret Romas Katoļu baznīcas galvu - pāvestu Jāni Pāvilu II.
Atentāts pret Romas Katoļu baznīcas galvu - pāvestu Jāni Pāvilu II, kuru 1981. gada 13. maijā veica turku tautības terorists Mehmets Ali Agdža, joprojām ir minējumu un versiju apvīts. Joprojām nav līdz galam skaidrs, kādi motīvi vai spēki vadījuši psihiski nelīdzsvaroto uzbrucēju.
Pasauli šis uzbrukums šokēja. Tika izteikti dažādi pieņēmumi, taču gan paša Agdžas, gan viņa pārstāvētās teroristu organizācijas gaitas bijušas tik neskaidras, ka neļauj noteikti izšķirties par labu kādai vienai no versijām. Varētu pieņemt, ka uzbrukumam ir reliģisks motīvs, taču islāma pasaulei tobrīd nav iemesla neieredzēt Jāni Pāvilu II vairāk kā jebkuru citu pāvestu pirms viņa.
Domājot par spēkiem, kuriem Jānis Pāvils II traucēja visvairāk, neizbēgami jāmin Kremlis. Padomju oficiālās ideoloģijas būtiska sastāvdaļa bija ateisms un poļa - sociālistiskās nometnes valsts pārstāvja - nonākšana pāvesta krēslā, vēl jo vairāk, poļu tautas sajūsma par šo faktu, būtībā apliecināja boļševistiskās ideoloģijas izgāšanos. 1979. gadā, kad Jānis Pāvils posās pirmo reizi pāvesta statusā apciemot dzimto Poliju, Maskava nesekmīgi mēģināja panākt šīs vizītes atcelšanu. Kremlī nojauta, ka pāvesta ierašanās var izraisīt Polijā nopietnu disidentisma uzbangojumu, un nekļūdījās - šai vizītei nepārprotami bija ietekme uz 1980. gadā aizsākušos neatkarīgo arodkustību "Solidaritāte".
Attēla avots: cbsnews1.cbsistatic.com
Informācijas avots: lr1.lsm.lv
Atentāts pret Romas Katoļu baznīcas galvu - pāvestu Jāni Pāvilu II, kuru 1981. gada 13. maijā veica turku tautības terorists Mehmets Ali Agdža, joprojām ir minējumu un versiju apvīts. Joprojām nav līdz galam skaidrs, kādi motīvi vai spēki vadījuši psihiski nelīdzsvaroto uzbrucēju.
Pasauli šis uzbrukums šokēja. Tika izteikti dažādi pieņēmumi, taču gan paša Agdžas, gan viņa pārstāvētās teroristu organizācijas gaitas bijušas tik neskaidras, ka neļauj noteikti izšķirties par labu kādai vienai no versijām. Varētu pieņemt, ka uzbrukumam ir reliģisks motīvs, taču islāma pasaulei tobrīd nav iemesla neieredzēt Jāni Pāvilu II vairāk kā jebkuru citu pāvestu pirms viņa.
Domājot par spēkiem, kuriem Jānis Pāvils II traucēja visvairāk, neizbēgami jāmin Kremlis. Padomju oficiālās ideoloģijas būtiska sastāvdaļa bija ateisms un poļa - sociālistiskās nometnes valsts pārstāvja - nonākšana pāvesta krēslā, vēl jo vairāk, poļu tautas sajūsma par šo faktu, būtībā apliecināja boļševistiskās ideoloģijas izgāšanos. 1979. gadā, kad Jānis Pāvils posās pirmo reizi pāvesta statusā apciemot dzimto Poliju, Maskava nesekmīgi mēģināja panākt šīs vizītes atcelšanu. Kremlī nojauta, ka pāvesta ierašanās var izraisīt Polijā nopietnu disidentisma uzbangojumu, un nekļūdījās - šai vizītei nepārprotami bija ietekme uz 1980. gadā aizsākušos neatkarīgo arodkustību "Solidaritāte".
Attēla avots: cbsnews1.cbsistatic.com
Informācijas avots: lr1.lsm.lv
| ← previous | 195. from 2649 | next → |
