07.06.1980. - Mūžībā aizgāja amerikāņu rakstnieks Henrijs Millers.

Amerikā līdz pat 20. gadsimta 60. gadiem viņa daiļrade izraisīja virkni pretrunīgu vērtējumu, tik ļoti tā bija piesātināta ar to laiku sabiedrības vērtību kritiku, kā arī rakstīta līdz tam nepierasti atraisītā manierē. Millers bija arī savdabīgs akvarelists amatieris, viņa darbi ir atrodami vairākās privātās kolekcijās.

Henrijs Valentīns Millers ir dzimis Manhetenā vācu izcelsmes drēbnieka Heinriha Millera un Luīzes Mērijas Neitingas ģimenē. Ģimene vairakkārt mainīja dzīvesvietu, taču rakstnieka apzinātā bērnība pagāja Bruklinā Drigs avēnijā, kuras raibas imigrantu vides apraksts parādās dažos viņa darbos. Pēc pamatskolas beigšanas, Henrijs sāka apmeklēt Viljamsburgas Austrumu rajona vidusskolu, vēlāk iestājies Ņujorkas pilsētas koledžā, kur gan nomācījies tikai vienu semestri.

No 1920. līdz 1924. gadam Millers strādāja „Western Union”, un tas bija laiks, kad viņš uzrakstījis savu pirmo noveli "Apgrieztie spārni". To gan neizdevās publicēt, bet tās fragmenti tika pārstrādāti un iekļauti citos darbos.

1930. gadā Millers viens pats aizbrauc uz Parīzi, kur sāk darbu pie "Vēža tropa". Tas ir laiks, kad ar Parīzē iepazīto rakstnieku starpniecību Millers piebiedrojas literātu un mākslinieku salonam, ko savā mājā pulcē rakstniece amatiere Anaīsa Nina.

Bet atgriežoties pie rakstnieka dzīve gājuma, 1941. gadā, otrā pasaules kara sākumā tolaik 46 gadus vecais Henrijs Millers atstāj Parīzi. Millera draugs Lorenss Darels, kurš dzīvoja Korfu salā, aicinājis Milleru uz Grieķiju. Tur piedzīvotos iespaidus Millers apraksta 1942. gadā publicētajā grāmatā "Marousijas koloss". Pēc tam viņš atgriezās Ņujorkā, bet vēlāk pārcēlās uz Bigsūru Kalifornijā, kur turpināja radīt spēcīgu un sociāli kritisku literatūru.

Mūžībā Henrijs Millers aiziet 1980. gada 7. jūnijā, viņš kremēts, bet pelni izkaisīti pilsētā, kur viņš dzīvoja līdz mūža nogalei, Bigsūrā.

Attēla avots: http://www.lsm.lv
Informācijas avots: lr1.lsm.lv