Mirčam Eliadem par godu viņa domubiedri izdod žurnālu Antaios. Tagad ir The New Antaios. Tikai nesen ieskatījos tajā un tur izlasīju rakstu par indo-eiropiešu ( "pagānisko" protams) seno reliģiju un tur uzdūros uz teikuma, kuŗš pievērš uzmanību faktam, ka mūsu reliģijā nav tiesāšanas pirms pēcdzīves. Līdz šim nebiju īpaši ievērojusi šo faktu, tas šķita tik pats par sevi saprotams. Latvietis no aiziešanas aizsaulē nebaidās, tā viņam šķiet lietu dabīga norise, kas atnāk tad, kad tai jānāk, viņš tai gatavojas jau savlaikus, to sagaida mierīgi; protams, ka nav tur sagaidāms kāds eksāmens vai tincināšana vai dvēseles izsvēršana. Cilvēks taču pats zin savas dvēseles stāvokli, ja tā mierīga, tad tā viegla, balta. Bet, lūk, tā ir atšķirība starp mūsu seno viedu un citām pieejām dvēseles dzīvei. To derēja uzzināt.