Manai kaķenītei Incītei – 18 gadi!
5 photos • Nov 14 2021 19:45
Mazs, raibs kaķēns no ielas, ļoti mežonīgs, blusains, utains un ar izsistu ilknīti dažas reizes sēdēja pie mūsu durvīm 5.stāvā. Barojām, bet pēc tam mazulis iespruka dzīvoklī! Protams, projām nedzinām – tas bija liktenis! Ir pagājuši 18 rudeņi un kopš tālā 2003.gada ir noticis tik daudz kas...
Atceros, kā mācīju kaķēnam rāpties kokā un tikt lejā no tā! Apmēram gadu Incīte neprata arī ņaudēt. Bet...MoreMazs, raibs kaķēns no ielas, ļoti mežonīgs, blusains, utains un ar izsistu ilknīti dažas reizes sēdēja pie mūsu durvīm 5.stāvā. Barojām, bet pēc tam mazulis iespruka dzīvoklī! Protams, projām nedzinām – tas bija liktenis! Ir pagājuši 18 rudeņi un kopš tālā 2003.gada ir noticis tik daudz kas...
Atceros, kā mācīju kaķēnam rāpties kokā un tikt lejā no tā! Apmēram gadu Incīte neprata arī ņaudēt. Bet es 2002.gadā dažādu pārdzīvojumu un slimības dēļ uz 2 gadiem biju pilnībā zaudējusi dziedamo balsi, arī runāt varēju tikai klusi. Pat Rīgas ārsti nedeva nekādas atveseļošanās cerības. Tomēr es cītīgi izpildīju dažādus balss vingrinājumus un kaķenīte uzmanīgi tos klausījās. Un tad Incīte pakāpeniski sāka skaisti ņaudēt!!! Arī es pēc ilgāka laika atguvu balsi un man liekas, ka palīdzēja arī kaķenīte!
Vēlāk nāca citi dzīves pārbaudījumi. Iepazinu cilvēku nepateicību, nodevību, cinisku vienaldzību, nežēlību un mana vienīgā vistuvākā cilvēka – mātes nāvi...Nežēloju sevi, strādāju daudz un visu darba dienu piespiedu sevi smaidīt. Bet katru vakaru, vairāk kā 2 gadus – raudāju. Izmisumā biju arī mācoties staigāt pēc katras no 3 operācijām...Un tādos brīžos pie manis pietipināja Incīte, ierāpās klēpī un ar baltajām ķepiņām apķērās ap kaklu! Kaķenītes skatiens bija tik dziļš un uzticīgs...
Droši vien katra dzīvnieciņa un viņa saimnieka mīlestība dod spēkus dzīvot tālāk! Ļoti novēlu savai pūkainajai raibulītei Incei vēl ilgus veselīgus un priecīgus gadus!
