Kas notiks tad, kad iesaukumi dienestā vairs nebūs tikai brīvprātīgi vien? Štāba virsseržants Aivars Leitons paredz, ka instruktoru darbs kļūs sarežģītāks: “Jaunieši nebūs tik motivēti kā tie, kuri piesakās paši. Instruktoriem būs jāstrādā pie jauno cilvēku motivācijas, jādara viss, lai jaunietis saprot, cik noderīgs un nepieciešams ir dienests, cik daudz tiks iegūts. Uzskatu, ka attieksme mainīsies – pirmajā posmā jaunieši varbūt nebūs apmierināti, bet vēlāk viņi sapratīs, ka tas ir pienākums pret valsti.” Valsts aizsardzības dienests varētu veicināt arī patriotiskas sajūtas. Aivars uzskata, ka mūsu valstī tiek darīts viss nepieciešamais, lai jaunieši cienītu savu valsti un būtu tās patrioti: “Patriotiskā audzināšana sākas ģimenē. Skolā patriotismu iemācīt nevar, bet izglītības iestāde var būt viens no instrumentiem tā veicināšanai. Arvien vairāk jauniešu tiek piesaistīti Jaunsardzei, tiek apmācīti jau agrā vecumā. Domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa.” Aivars skaidro, ka netaisās strīdēties ar tiem, kuri uzskata, ka valsts aizsardzības dienests nav nepieciešams, jo katrā ģimenē savu bērnu var audzināt tā, kā vēlas. Tomēr viņš aicina atcerēties, ka mēs visi kopīgi veidojam valsti, kurā dzīvojam: “Valsts aizsardzībā ir jāiesaistās visai sabiedrībai. Protams, mēs visu valsti nevaram iesaukt militārajā dienestā, bet katram kaut kas ir jādara valsts drošības un aizsardzības labā. Kopumā varu teikt, ka cilvēki arvien vairāk saprot, ka ir jāiesaistās. Viss būs labi.”

👉Visu stāstu lasiet žurnāla 16. novembra numurā!