Šoreiz nedaudz par sievietēm!
1 photo • Nov 25 2021 05:07
Arvien biežāk no sev apkārt esošajām sievietēm dzirdu, ka viņas jūtas nogurušas. Lielākai daļai no viņām ir labi atalgots darbs, materiālais stāvoklis un vairāk vai mazāk veiksmīgas attiecības. Par spīti tam viņas nomoka ilgstošs un nepārejošs nogurums – no attiecībām, no rutīnas, no darba. Dzirdot no divdesmit piecus līdz trīsdesmit piecus gadus jaunām sievietēm, ka viņas ir nogurušas, neviļus ro...MoreArvien biežāk no sev apkārt esošajām sievietēm dzirdu, ka viņas jūtas nogurušas. Lielākai daļai no viņām ir labi atalgots darbs, materiālais stāvoklis un vairāk vai mazāk veiksmīgas attiecības. Par spīti tam viņas nomoka ilgstošs un nepārejošs nogurums – no attiecībām, no rutīnas, no darba. Dzirdot no divdesmit piecus līdz trīsdesmit piecus gadus jaunām sievietēm, ka viņas ir nogurušas, neviļus rodas jautājums, kāpēc? Varbūt mēs esam uzņēmušās pārāk daudz lomu, un, protams, kā jau lielākā daļa, visās dzīves jomās vēlamies būt novērtētas un atzītas – veiksmīgas karjerā, lieliskas mīļotās saviem vīriešiem, labas draudzenes, meitas, māsas, mātes utt. Vai varbūt šis nogurums saistīts ar valsti, kurā dzīvojam – ekonomisko, politisko un sociālo situāciju?! Vai varbūt ar cenšanos darīt to, ko no mums it kā gaida apkārtējie, izmisīgi pierādīt sevi, ielikt rāmjos, kādus ir izveidojusi mūsu sabiedrība?! Mēs mūždien pēc kaut kā ilgojamies, vienmēr šķiet, ka kaut kas ir par maz, ka neesam tur, kur mums jābūt, ka darām to, kas mums nav jādara. Mēs esam tik ļoti dažādas, tāpēc pateikt, kas tad mums ir jādara un kur ir jābūt, kāda loma jāpilda vai kādā profesijā jāstrādā, ir neiespējami. Mēs varam būt jebkas – ārstes, mājsaimnieces, politiķes, dārznieces, skolotājas, administratores utt. Galvenais ir saprast, pēc kā ilgojas mūsu sirds, kādas ir mūsu vēlmes, jo tieši tās vislabāk atklāj mūsu būtību. Uzskatu, ka daļa vēlmju tā arī palikušas neapmierinātas vai atstātas novārtā, tāpēc vairums sieviešu dzīvo divas dzīves: „Virspusēji mēs esam aizņemtas un produktīvas, pat profesionālas. Mēs šā tā tiekam galā. Iekšējā pasaulē sievietes gremdējas fantāzijās vai lētos romānos, vai arī nododas pārmērīgai ēšanai vai citām atkarībām, lai tikai nejustu sirdssāpes. Tomēr mūsu sirds nekur nepazūd – tā vaimanā pēc atbrīvošanas, pēc tādas dzīves, par kādu stāsta mūsu vēlmes.” Kā gan sieviete lai nejūtas nogurusi, ja sirdi ir ielikusi krātiņā, par visām varītēm cenšoties būt tā, kas patiesībā nemaz nav, līdz ar to viņu vienmēr māc ilgas pēc kaut kā pilnīgi cita, pat tad, kad šķietami kāda vēlme ir piepildīta.
/Sintija Barcevska/
Dalies komentāros, vai tu, kā sieviete jūties piepildīta, laimīga, tu esi tur, kur vēlies būt?
-
