Savu dienu krāsotāja
1 photo • Jul 26 2020 14:34
Savu dienu krāsotāja.
Es savas dienas iekrāsoju pati,
Jo kur lai māldermeistaru
Ik brīdi rod?
Nē... dažkārt sazibsnī ar kādu skati,
Viņš manu dzīvi krāsošot,
Lai tikai vaļu dod.
Man rīti būšot brūnā kafijkrāsā,
Jo tasi nesīšot viņš taisni
Gultā klāt.
Un dienu staigāšot es sudrabrasā,
Lai bezrūpības jūsmā varu
Debesīm ar roku māt.
Bet vakari man nebūšot
Vis pelēkie vai zilie.
Tie b...MoreSavu dienu krāsotāja.
Es savas dienas iekrāsoju pati,
Jo kur lai māldermeistaru
Ik brīdi rod?
Nē... dažkārt sazibsnī ar kādu skati,
Viņš manu dzīvi krāsošot,
Lai tikai vaļu dod.
Man rīti būšot brūnā kafijkrāsā,
Jo tasi nesīšot viņš taisni
Gultā klāt.
Un dienu staigāšot es sudrabrasā,
Lai bezrūpības jūsmā varu
Debesīm ar roku māt.
Bet vakari man nebūšot
Vis pelēkie vai zilie.
Tie būšot sarkani kā kaisle,
Kura visu nakti negrib stāt.
Un vēl, un vēl – viņš nežēlošot krāsu,
Viņš manu dzīvi izkrāsošot tā,
Ka...bet – nekā,
Viss paliek pusratā.
Un tāpēc apsolu es spogulim
Jau kuro reizi,
Ka neticēšu acu zibšņiem –
Zinu, viss būs atkal greizi.
Nav māldera,kas manu dzīvi
Krāsot prot.
Nu nav! Jo viņi visi šitā sāk:
Tev zelts, tev sudrabs un vēl sarkans –
Tā vien māk.
Jau sen es nemeklēju vairs nevienu,
Jo pati izkrāsoju katru savu dienu.
( S.P. )
