Nesen...bet varbūt sen?
8 photos • Sep 6 2021 11:54
Es mācījos no tās, kurai uz vāka divi skolēni - puika un meitene. Tas bija 1962. gada 1. septembris. Vecāmamma man bija uzšuvusi tumši zilu kleitu ar ielocēm. Mamma piešuva baltu apkaklīti ar kruzuļiem un tādas pašas aproces. Baltais priekšauts gan man ne visai patika, bet ja vajag, vajag. Kājās man bija pilnīgi jaunas brūnas kurpītes ar siksniņu un sprādzi. Tās kurpītes mazliet čīkstēja, kad gāj...MoreEs mācījos no tās, kurai uz vāka divi skolēni - puika un meitene. Tas bija 1962. gada 1. septembris. Vecāmamma man bija uzšuvusi tumši zilu kleitu ar ielocēm. Mamma piešuva baltu apkaklīti ar kruzuļiem un tādas pašas aproces. Baltais priekšauts gan man ne visai patika, bet ja vajag, vajag. Kājās man bija pilnīgi jaunas brūnas kurpītes ar siksniņu un sprādzi. Tās kurpītes mazliet čīkstēja, kad gāju saņemt direktora svinīgi pasniegto ābeci. Šo skaisto brīdi redzēja daudzi sanākušie vecāki un citi ciema iedzīvotāji. 1. septembris bija svētku diena katrā mūsu miestiņa ģimenē. Ja arī kādā mājā nebija skolas vecuma bērnu, tad ikvienam bija interesanti paskatīties uz sapostajiem skolnieciņiem, izgreznoto zāli, uzzināt, kādi jauni skolotāji šogad gaidāmi, kurš kurai klasei būs audzinātājs. Manā atmiņā 1. septembris smarzo pēc svaigi krāsotiem soliem, spožu, brūnu klases grīdu, jaunu mugursomu, kurai tik ciets materiāls, ka zīmuļi iekšā grabēja pie mazākā triciena.
Mana ĀBECE arī smaržoja - pēc papīra, varbūt pēc tipogrāfijas krāsām... nezinu. Atvēru ar lielu bijību un izskatīju smalki no pirmās līdz pēdējai lappusei. Izlasīju arī. Sākot skolas gaitas, manā lasīto gramatu kontā jau bija daudzas bērnu grāmatas. Pati pirmā, ko izboksterēju bez pieaugušo palīdzības bija " Vilks un septiņi kazlēni". To man nopirka tēva mās uz piekto dzimšanas dienu.
Es mācījos no tās, k…1
Es mācījos no tās, k…6
Es mācījos no tās, k…3
Es mācījos no tās, k…6
4
4
Es mācījos no tās, k…5
2021.g.1