Burkšķuciema bērnu sarunas.( Fr. no topošās gr.)
1 photo • Mar 4 2022 17:50
¬- Tas Igaunis nav riktīgs... – novelk Andrejs. ¬- Esot bijis riktīgs. Sajucis prātā, - Ēvalds visgudri saka, jo par dīvaino vīrieti viņu mājās tiek runāts bieži. ¬- Kā tad tu to zini? – Tālis noprasa. Arī Andrejs paskatās draugā, gaidīdams, kop tas atbildēs. ¬- Reiz no vecmammas dzirdēju, ka pie visa vainīga Rasma, jo gribēja būt “priekšnieka kundze”. Vēl vecāmāte kaut ko minēja par “grēk...More¬- Tas Igaunis nav riktīgs... – novelk Andrejs. ¬- Esot bijis riktīgs. Sajucis prātā, - Ēvalds visgudri saka, jo par dīvaino vīrieti viņu mājās tiek runāts bieži. ¬- Kā tad tu to zini? – Tālis noprasa. Arī Andrejs paskatās draugā, gaidīdams, kop tas atbildēs. ¬- Reiz no vecmammas dzirdēju, ka pie visa vainīga Rasma, jo gribēja būt “priekšnieka kundze”. Vēl vecāmāte kaut ko minēja par “grēka bērnu”, kas nu staigājot visu priekšā kā izspļauts tēvs. Tā vienmēr esot – šitie sanākot līdzīgi saviem tēviem. Tas esot Dieva pirksts. ¬- Kādi – šitie? – Andrejs nesaprot. ¬- Nezinu! Vecmamma tā sacīja – šitie, - Ēvalds norūc. ¬- Ko tad iesāc stāstīt, ja neko pats nezini? – sapīcis pārmet Andrejs. – Un kāds tam vispār sakars ar veco Igauni? ¬- Nu tak iepriekš mamma ar vecomāti runāja par viņu. Tā Rasma esot vainīga, ka šis sajucis prātā. Esot pat trako namā bijis, - Ēvalds cenšas skaidrot, bet laikam negrib vairs par to runāt, jo aicina draugus izpētīt pārējās telpas. ¬- Ejam paskatīties, kur Igaunis guļ! – puika pamāj ar roku uz to pusi, kur pēc viņa domām vajadzētu būt vēl kādai apdzīvotai telpai.
-
