Ilona Malina eksperimentējusi ar olu krāsošanu karkade tējā. Vispirms savāktos zaļumus un krizantēmas ziedlapiņas olas galā kā puķīti saliek ap olu, tad olu ievieto sagrieztas kaprona zeķes gabaliņos, bet zeķes galiņu vienā olas galā stingri aizsien ar diegu (tur sanāk beigās tāda zvaigznīte) - tā var labāk nostiept zeķes gabaliņus un stingrāk piespiest zaļumus. Katlā saliek sīpolu mizas ar karkadē tēju. Ūdens krāsa sanākusi ļoti skaista, taču vārot izskatījies ka krāsa nemaz neķeras klāt olām. Pēc sāls piebēršanas katlam, olas it kā sākušas krāsoties, taču pēc izņemšanas un zaļumu un ziedlapiņu notīrīšanas bijis jākonstatē, ka vietās, kur nebija zaļumi, krāsa gājusi nost. Rezultātā olas sanākušas gaiši brūnas. Neapmierināta ar rezultātu, Ilona likusi daļu jau it kā krāsoto olu atpakaļ katlā - tad krāsa pieķērusies vietām, kur kādreiz bija zaļumi un olas palikušas tādas zaļganas. Melnā paipalu ola vienkārši apmaldījusies katlā un nejauši atradusies galīgi zili-melna, kā arī karkade tēja bija apēdusi visus paipalu olu melnumiņus. Secinājums - vārot olas karkade tējā, krāsa gandrīz neievelkas čaumalā, bet olu čaumala tiek "izēsta" un veidojas reljefs. Viss attēlā redzamais krāsots vienā katlā ar vienu un to pašu krāsu masu, bet rezultāts sanāca tik dažāds. Vaicāta par citām Lieldienu tradīcijām, Ilona pastāsta, ka vēlu vakarā izmētā, noslēpj lielas un mazas šokolādes olas pa visu dzīvokli, lai Lieldienu rītā meita (5 gadi), izlienot no gultas, pamanītu pirmo olu un tad sākas azarts - tiek paņemts groziņš un meklētas olas! Kopā ar meitu notiek arī zaļumu vākšana (meklētas tiek robainākas zālītes) un olu krāsošana. Pēc tam kopā ar meitas draudzeni dodas uz kādu vietu, kur notiek Lieldienu svinēšana un pasākumi.