Jūras liedaga krastā starp viļņu putām,
Kaijām baltām un vētras bangām,
Uz viena ceļa stāšos, lai pasniegtu ziedus,
Pateiktu vārdus, kas veltīti vienīgi Tev.

Gredzenu baltu ar mūsu mūžības rakstu,
Kurā turpmāk var būt savijies mūžs,
Tavs un mans, tālāk kopīgi ejams,
Ja vien vēlēsies, par sievu man kļūt.

Kaijas baltās apkārt spārnus vicinot lidos,
Plauks rokās ziedi, pār Tevi ziedlapām līstot,
Gredzenam mirdzot sirds satraukti pukstēs,
Tavu atbildi mierīgi sagaidīt nespēs.

Viļņi klusus vārdus abiem mums čukstēs,
''Esiet katrs kā vilnis - vienreizēji neparasts,
Mīlestības jūra esiet kopā - caur dzīves vētrām,
Priekiem un bēdām, līdz nāve jūs šķirs.''
/Egils Dambis/