Pasaku meitene, nosapņots sapnis,
Fantāzija mana vai tikai māns.
Skatoties tevī, vēl nespēju saprast,
Vai esi īsta, vai iedomu tēls.
Sieviete meklētā, atrastā, dievišķā!
Kuras dēļ dzīvot vērts ir un mirt?
Vai tādas vispār pasaulē dzīvo?
Gluži kā noburts, tev jautāju es.
Vienkārša sieviete esmu kā citas,
Dievišķo redzēt liek tava sirds.
Mīlot tā skatās ar dvēseles acīm,
Ieraugot to, ko neredz kāds cits.
Saglabā sevī to, ko tu redzi,
Zini, vislabākā sieva tev būs.
Nezaudē mani, sargā un mīli,
Tad arī laimīgs būs mūsu mūžs.
/Egils Dambis/​