Karmīnsarkanām lāsēm uz karoga
Krīt kādas aizmirstas dvēseles čuksts.
Brīvības kauju baltajos sniegos
Negribot, negribot putenī zust.

Čuksts par ticību, cerību, brīvību
Tagad, ne iespēju gaidīt kaut kad.
Asiņu paltīs, dubļos un salā,
Kad citas dvēseles putenī skrien.

Aust rīts, un lēni klāj karogu sniegs,
Vien malas asinssārtumā mirdz.
Kā saule un zvaigznes kritušo spītam,
Mirstot cieņu un uzvaru gūt.

Aizmirstā dvēsele debesīs steidz,
Zinot, bērniem būs sava valsts.
Ar savu valodu, kultūru, dzeju,
Un citas tiem nebūs vairāk nekad.
/Egils Dambis/ 04.11.2019.