Vegānu baram skrienot pa priekšu,
Parastais latvietis kotletes nes.
Kaut kādiem guru, uzliekot mīksto,
Jo lauku ēdiens ir viņa sāts.

Svešzemju tikumos grimstošie letiņi,
Aizmirst, ko nozīmē arāja spēks.
Ofisā sēžot un gudri spriežot,
Tie gatavi pārdot visu, kas svēts.

Senču viedums gadsimtiem cauri
Jaunlaiku modē kļuvis ir lēts.
Austrumiem, rietumiem lēkājot pakaļ,
Nihilisms tautā tiek ražīgi sēts.

Vēl jau ir lauki un cūku bēres,
Asinsdesa un arāja spīts.
Neskriet pakaļ jefiņiem visiem,
Kam, urbinot galdu, nav nekas svēts.
Egils Dambis