Pirmajiem saulstariem krītot pār tevi,
Tavs augums rasā pērļaini mirdz.
Mistiskā gaismā, saulgriežu rītā,
Seno leģendu nesot sev līdz.

Par sievieti pirmo un Ēdenes dārzu,
Par putām, no kurām dieviete nāk.
Par zeltaini mirdzošo papardes ziedu,
Kas mākslā un dzejā apjūsmots tiek.

Mistērijas pilns rītausmas staros
Tavs augums rasas pērlītēs mirdz
Ietverot sievietes būtību sevī,
Pēc kura tiecas vīrieša sirds.

Glāsmaina saule noglāsta tevi,
Zeme jaunu spēku tev dod,
Atgūt karalienes lepnumu sevī
Un paceltu galvu pasaulē iet.
/Egils Dambis/