Nakts sega pārklāj augumus kailos,
Meklējot robežas kur viņu nav.
Sakļauto lūpu kaislīgā skūpstā,
Barjeras zūd un nojauktas brūk.
Glāstu un maiguma ieskautā naktī,
Tikumības robežām varas vairs nav.
Sakļauto augumu bezvārdu dzejā,
Skūpstos rakstīts top mīlas stāsts.
Zvaigžņota naktī pazudis kauns,
Kailie augumi viens otru sauc.
Robežas nojaukt, skūpstīt un glāstīt,
Cik vien mīlas gleznā tiem ļauts.
Nakts segas vītie augumi kailie,
Skūpstu atvarā turpina grimt.
Tikumības robežu barjeras jaucot,
Sirdīs rakstīts top mīlas stāsts.
/Egils Dambis/