Ar pirkstu galiem pieskaries lūpām,
Lai klusē kad skūpstu viņas tev sniedz.
Baudot augumu tavu un krūtis,,
Kurās smaržo vēl vasaras siens.

Ar pirkstu galiem pieskaries rokām,
Glāstus vismaigākos kad viņas sniedz.
Glāstot augumu tavu un gurnus,
Kuros ir nakts samta noslēpums dziļš.

Ar pirkstu galiem klusi un viegli,
Pieskaries augumam kurš tevi sauc.
Atdoties, ļauties plūst abiem kopā,
Kā vējiem kas neprāta debesīs trauc.

Ar pirkstu galiem pieskaries elpai,
Tik liegi kā ziedi Ēdenē zied.
Saglabā izjūtas pirkstos un atmiņā,
Debesis, kurās tava dvēsele dzied.
/Egils Dambis/