Smagas kā svins krīt lietus lāses
Atmiņu pagalma senajā liepā,
Kvēlošo ogļu kartupeļu smaržā,
Kuru šodienā neatgriezt vairs.

Gadu desmitiem krājušās sirdī,
Smagas kā svins, cietas kā spīts,
Krīt lietus lāses atmiņu zemē,
Pie kuras vaigu nepieglaust vairs.

Bērnības zemes atmiņu pagalmā
Trīsritenis salauzts zem liepas guļ,
Šodienas brīvības mirāžas ēnā
Ar to nekad nepabraukt vairs.

Vectēva karotes, vilku suns Džeris,
Plātsmaizes smarža, vecmātes glāsts -
Ir tikai atmiņas sāpīgi skaistas,
Kuras šodienā neatgriezt vairs.

Smagas kā svins krīt lietus lāses,
Bērnības smaržas pagalma ēnā.
Veļiem pāri smiltājā baltā,
Kurus vien sirdī saglabāt ļauts.
/Egils Dambis/