Piedod, ka neesmu pareizs,
Piedod, ka neesmu svēts,
Piedod, ka cilvēks vien esmu,
Kam svešs nav cilvēcisks grēks.

Piedod, ka vēloties Tevi,
Nāk prātā grēcīgas domas,
Apskaujot cieši jo cieši,
Kaislīgu skūpstu Tev sniegt...

Piedod, ka esmu kāds esmu,
Un savādāks nevaru būt...
Nav pareizo vidū man vietas,
Jo svešs nav cilvēcisks grēks.

Piedod, ka neesmu svētais,
Kam augstāks par visu ir burts,
Ka grimstot kā atvarā Tevī,
Varu dievišķo laimi es just...

Piedod, ka cilvēks vien esmu,
Kam iemīlēt Tevi ir lemts,
Neesot pareizi svētam pašam,
Dieva dzirksti Tavā dvēselē just.
/Egils Dambis/