Uz tautu vērīgi piemineklis skatās,
Kas vienotībā savā, to brīvībai cēla,
Mīlestībā pret zemi, kur pati dzīvo,
Kur dzimuši senči, un asinis lējuši.
Tauta ir dzīva, tās dvēsele runā,
Mūzikā, dzejā un tautas dejā,
Lai kur tā būtu - saknes ir vienas,
No zemes - ko, par Latviju sauc.
Plūst Dieva svētība pār Māras zemi,
Pār tautu, kura savu kultūru godā,
Senču mantojumu neaizmirst sargāt,
Dziesmās, dainās un tautas dejās.
Izstieptās rokās trīs zvaigznes mirdz,
Kā brīvības simbols latviešu tautai,
Tās kultūra nemirst un brīvības alkas,
Lai kur arī pasaulē to nenestu vējš.
/Egils Dambis/