Kā nereāls sapnis,kā noslēpums kluss,
Kā pārsteigums rudens krāsainās lapās,
Kā teiksmaini čuksti pasaku ziedos,
No leģendas senas tu pretī man nāc.
Maijpuķīšu ziediem plaukstot tev acīs,
Lūpās tev rotājās neviltots smaids.
Priesterienes gaitā, dievietes šarmā,
Gadsimtiem cauri kad pretī tu nāc.
Brīnumains rudens, nejauša tikšanās,
Dievišķo skaistumu ieraudzīt ļauj.
Sievietei dāvāto eņģeļu zīmogu,
Sievišķībā tavā kas staro un mirdz.
Kā nereāls sapnis,kā noslēpums kluss,
Kā leģenda sena tu pretī man nāc.
Priesterienes gaitā, dievietes šarmā,
Kas ir tavas būtības pamatā likts.
Paldies rudenim saku un liktenim,
Pirms lapu virpulī izgaist tavs tēls.
Eņģeļu zīmogam sievietē katrā,
Ko brīdi kā teikā redzēt bij ļauts.
/Egils Dambis/