Meitenīt, burvīgā, sirdsmīļā, jaukā,
Šīs skaistais ceriņzars veltīts ir tev.
Tajā noslēptas cerības, ilgas,
Vārdi, ko baidos pateikt vēl tev.
Vārdi, ko ierakstu vakara vējā,
Dzejā, un veltu tos sieviete tev.
Ceriņzaru sniedzot ar cerību ilgām,
Kuros ir daļa no manas sirds.
Piedod un nedusmo sieviete lepnā,
Ja tevī redzu vēl meiteni mazo,
Ceriņzaru sniedzot klusi bez vārdiem,
Kurus baidos pateikt vēl tev.
Meitenīt, burvīgā, sirdsmīļā, jaukā,
Ieklausies vēja nestajos vārdos,
Sajūti ceriņu pavasara smaržu,
Kopā ar sirdi ko veltu es tev.
/Egils Dambis/