Vienmēr un visur atmiņu ēna
No pēdējās tikšanās velkas man līdzi.
Pēdējā mūsu atvadu tango,
Pirms dzīve un liktenis lēma mūs šķirt.
Neizgaist tēls un vīzijas sapnis,
Nomest reiz atmiņu ēnas sev nost.
Satiekot Tevi, uzdejot tango,
Meldelsona maršā pārvēršot to.
Atmiņu ēnas pilsētas ielās
Liek meklēt Tevi man atkal un atkal -
Uguni, kaisli, maiguma pilnību,
Ko citā nevienā vairs nevaru rast.
Tukšas bez Tevis ir manas dienas,
Vien atmiņu ēnas velkas man līdz.
Atgriezties pagātnē, uzdejot tango,
Lai dzīvē nešķirtos vairāk nekad.
/Egils Dambis/