Nebiji vakar un neesi šodien,
Neticu vairs, ka atnāksi rīt.
Salauztā sirdī noslaukot kājas,
Aizgāji citam dvēselē spļaut.
Nespēju saprast to tavu dabu,
Vīrieša sirdi kas tev liek lauzt.
Dvēselē iespļaut, noslaucīt kājas
Sirdī, pie kājām ko licis tev viņš.
Spļāvi tu viena - zūd ticība citai
Bailēs, ka sāpēs atkal tik daudz.
Labāk slēgt sirdi, dvēseli savu,
Sievietei vispār neticot vairs.
Gribētos ticēt,noticēt vēlreiz,
Cerēt, ka mīlēs, nenodos vairs.
Sapnī nokļūt, pasakā, teikā,
Zinot, ka dzive tā nemēdz būt.
/Egils Dambis/