Noslauki asaras tumšajā naktī,
Vairāk lai neredz tās itin neviens.
Klavieru taustiņi sapratīs tevi,
Jo pēdējais akords piederēs tev.

Lai noraso logs ar lietus lāsēm
Un asaras tavas noslauka nakts.
Izdzenā pelēko mijkrēsli domās,
Un zvaigznei sevī - atmirdzēt ļauj.

Atblāzma paliks tikai no pērlēm,
Kas sāļi rūgtas uz taustiņiem krīt.
Spēlējot noktirni tumšajai naktij,
Jo labāka drauga tev tagad nav.

Pat loga stikls ar savām lāsēm
Raud tikai tavām asarām līdzi.
Atļauj tās noslaucīt tumšajai naktij,
Pēdējo akordu atstājot sev...
/Egils Dambis/