Nesajukt prātā mīlestības vējā,
Kaisles virpuļus kas atnes sev līdz.
Nepalikt aklam aiz rozā brillēm,
Kas otrā ēnu saskatīt liedz.
Saglabāt saprātu neprāta karstumā,
Mīlestībai ļauties, to nenoliegt.
Pieņemot otru caur ēnu un gaismu,
To mīlēt un mīlēt tam neaizliegt.
Mīlestībai ļauties, mīlestību pieņemt,
Nav tik viegli kā sākumā šķiet.
Saglabāt, pasaudzēt tās asnus sirdī,
Var tikai kopjot ļaut lai tā zied.
Viss it kā vienkārši un tomēr grūti,
Mīlestības vējam izsekot līdzi.
Saglabāt sevi un otru tā virpuļos,
Nezinot kur tas aiznesīs rīt.
/Egils Dambis/