Pieglaužas skūpsts iemītām pēdām,
Kuras aiz sevis atstāji tu,
Aizejot cēli pār liedaga smiltīm,
Pretī saulei, kas jūrā riet.
Noglāsta roka iemītās pēdas,
Kuras drīz aizskalos viļņi un vējš.
Atstājot vīziju atmiņā tēlu,
Kas saules stariem aizgājis līdzi.
Noraugās skatiens iemītās pēdās,
Kuras aiz sevis atstāji tu.
Kapara saulei nogrimstot jūrā,
Mirdzošiem stariem aizejot līdzi.
Aizskalo pēdas viļņi un vējš,
Jūras putas sauc mani līdz.
Vēl reizi satikt, ieraudzīt tevi,
Sapni, ko sirdī man neizdzēst.
/Egils Dambis/